16. Tāpēc tas nav atkarīgs no vēlēšanās nedz no skriešanas, bet no Dieva, kas apžēlojas.
17. Jo Raksti saka faraonam: Tāpēc es tevi iecēlu, lai pie tevis parādītu savu spēku un lai mans vārds tiktu pasludināts visai pasaulei.
18. Tātad, kuru Viņš grib, to Viņš apžēlo, un kuram grib, tam nocietina sirdi.
19. Tu varbūt sacīsi man: ko tad viņš vēl pārmet? Jo kas spēj pretoties Viņa prātam?
20. Ak cilvēk, kas tu esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai veidols saka tēlniekam: Kāpēc tu mani esi tā veidojis?
21. Un vai podniekam nav varas no tās pašas vielas darināt vienu trauku godam, bet citu negodam?
22. Bet kas tad, ja Dievs, gribēdams parādīt savas dusmas un zināmu darīt savu varu, lielā pacietībā bija iecietīgs pret dusmības traukiem, kas bija padoti pazušanai,
23. Lai apžēlošanas traukiem, kurus viņš sagatavojis godībai, atklātu savu godības bagātību?
24. Par tādiem Viņš mūs aicinājis ne tikai no jūdiem, bet arī no pagāniem,
25. Kā Viņš Oseja grāmatā saka: Es saukšu par savu tautu to, kas nav mana tauta, un nemīļoto par mīļoto, un neapžēloto par apžēloto.
26. Un notiks, ka tanī vietā, kur bija pateikts: Jūs neesat mana tauta, ka tur viņi tiks saukti par dzīvā Dieva bērniem. (Os.1,10; 2,24)