1. Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņš uzkāpa kalnā; un, kad Viņš bija atsēdies, mācekļi piegāja pie Viņa.
2. Un Viņš, atdarījis savu muti, mācīja tos, sacīdams:
3. Svētīgi ir garā nabadzīgie, jo viņu ir debesvalstība.
4. Svētīgi ir lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.
5. Svētīgi ir tie, kas raud, jo viņi tiks iepriecināti.
6. Svētīgi ir tie, kas alkst un slāpst taisnības, jo viņi tiks piepildīti.
7. Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi tiks apžēloti.