6. Bet kad Jēzus bija Betānijā, Sīmaņa spitālīgā namā,
7. Pie Viņa pienāca sieviete, kurai bija alabastra trauks ar dārgo svaidāmo eļļu; un viņa izlēja to uz Viņa galvas, Viņam pie galda esot.
8. Kad mācekļi to redzēja, viņi saskaitās un sacīja: Kāpēc šī izšķērdība?
9. Jo varēja to dārgi pārdot un naudu izdalīt trūcīgajiem.
10. Bet Jēzus, to zinādams, sacīja viņiem: Kāpēc jūs skumdināt šo sievieti, jo viņa man darījusi labu darbu,
11. Jo nabagi vienmēr pie jums, bet es neesmu vienmēr.
12. Jo viņa, izliedama šīs svaidāmās zāles uz manas miesas, sagatavoja mani apbedīšanai.
13. Patiesi es jums saku: Kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņas piemiņai, ko tā darījusi.
14. Tad viens no tiem divpadsmit, kuram vārds Jūdass Iskariots, aizgāja pie augstajiem priesteriem
15. Un sacīja viņiem: Ko jūs gribat man dot, un es jums Viņu nodošu? Un viņi nolēma tam trīsdesmit sudraba gabalus.
16. Un no tā laika tas meklēja izdevību, lai Viņu nodotu.