6. Heroda dzimšanas dienā Herodijas meita dejoja viņu priekšā, un viņa patika Herodam.
7. Tāpēc viņš zvērēdams apsolīja dot tai visu, ko vien viņa lūgs.
8. Un viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: Dod man šeit bļodā Jāņa Kristītāja galvu!
9. Un ķēniņš noskuma; bet zvēresta un to dēļ, kas atradās pie galda, viņš pavēlēja dot.
10. Viņš sūtīja, lai Jānim cietumā nocērt galvu.
11. Un viņa galvu atnesa bļodā un deva meitenei; viņa to aiznesa savai mātei.
12. Un viņa mācekļi atnākuši paņēma tā miesu un apbedīja to; tad viņi aizgāja un paziņoja Jēzum.
13. Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš no turienes laivā aizbrauca uz atsevišķu tuksnešainu vietu; bet ļaudis, to dzirdēdami, no pilsētām sekoja Viņam kājām.
14. Un Viņš izkāpis redzēja daudz ļaužu; un Viņš par tiem iežēlojās; un Viņš dziedināja viņu slimos.