52. Bet visi raudāja un apraudāja viņu. Bet Viņš sacīja: Neraudiet, meitene nav mirusi, bet guļ.
53. Un tie izsmēja Viņu, zinādami to, ka tā mirusi.
54. Bet Viņš ņēma to aiz rokas un sauca, sacīdams: Meitiņ, celies augšām!
55. Un viņas gars atgriezās; un viņa tūdaļ uzcēlās. Un Viņš lika dot tai ēst.
56. Un viņas vecāki brīnījās; un Viņš tiem pavēlēja nesacīt nevienam par notikušo.