12. Un tanī dienā Herods un Pilāts kļuva draugi, jo iepriekš viņi bija ienaidnieki savā starpā.
13. Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un priekšniekus, un tautu,
14. Sacīja viņiem: Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš būtu tautas kūdītājs; lūk, es Viņu izjautāju jūsu klātbūtnē un neatradu pie šī Cilvēka nevienas no tām vainām, kādās jūs Viņu apsūdzat;
15. Un Herods arī ne, jo es jūs aizsūtīju pie viņa un, lūk, nekas nav darīts, ar ko Viņš nāvi būtu pelnījis.
16. Tāpēc es Viņu sodīšu un atbrīvošu.
17. Bet svētkos viņam vajadzēja tiem vienu atbrīvot.
18. Bet viss pūlis kliedza, sacīdams: Nost šo, un atlaid mums Barabu,
19. Kas pilsētā kādas notikušās sacelšanās un slepkavības dēļ bija ielikts cietumā.