26. Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto.
27. Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas,
28. Tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja:
29. Tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā.
30. Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu,
31. Ko Tu esi sataisījis visu ļaužu vaiga priekšā:
32. Gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas Izraēļa tautas godu.
33. Un Viņa tēvs un māte brīnījās par to, kas par Viņu tika runāts.
34. Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās (Is.8,14; Rom.9,38; 1.Pēt.2,7)
35. Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas.