25. Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs, un viņš gaidīja Izraēļa iepriecināšanu; un Svētais Gars bija viņā.
26. Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto.
27. Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas,
28. Tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja:
29. Tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā.
30. Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu,