17. Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tanī neieies.
18. Un kāds priekšnieks jautāja Viņam, sacīdams: Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?
19. Bet Jēzus viņam sacīja: Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labs, kā vienīgi Dievs.
20. Baušļus tu zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev būs tēvu un māti godāt.
21. Tas sacīja: To visu esmu izpildījis kopš jaunības.
22. Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņam: Vēl viena tev trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un dod nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man!
23. To dzirdēdams, viņš noskuma, jo bija ļoti bagāts.
24. Bet Jēzus, redzēdams viņu noskumušu, sacīja: Cik grūti tiem, kam nauda, ieiet Dieva valstībā!
25. Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.
26. Tad tie, kas dzirdēja, sacīja: Un kas tad var kļūt pestīts?
27. Viņš tiem sacīja: Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.
28. Bet Pēteris sacīja: Lūk, mēs visu atstājām un sekojām Tev.
29. Viņš tiem teica: Patiesi es jums saku: nav neviena, kas atstājis māju vai vecākus, vai brāļus, vai sievu, vai bērnus Dieva valstības dēļ