4. Bet to es jums sacīju, lai jūs, kad pienāks viņu stunda, atcerētos, ka es jums to teicu.
5. No sākuma es jums to neteicu, tāpēc ka biju pie jums. Bet tagad es eju pie tā, kas mani sūtījis; un neviens no jums nejautā man: kur tu ej?
6. Bet tāpēc, ka es jums to pateicu, skumjas piepildīja jūsu sirdis.
7. Bet es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka es aizeju, jo, ja es neaizietu, Iepriecinātājs nenāktu pie jums; bet ja aiziešu, es sūtīšu Viņu pie jums.
8. Un Viņš atnācis pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un sodu.
9. Par grēku, jo tie neticēja man.
10. Par taisnību, jo es eju pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsiet.
11. Bet par tiesu, jo šīs pasaules valdnieks jau notiesāts.
12. Man vēl daudz kas jums sakāms, bet to jūs tagad nespējat aptvert.
13. Bet kad atnāks Viņš, Patiesības Gars, tad jums mācīs visu patiesību, jo Viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, vēstījot jums nākotni.
14. Viņš mani pagodinās, jo no manis ņems un jums pasludinās.