22. Tad bija svētnīcas iesvētīšanas svētki Jeruzalemē, un bija ziema.
23. Un Jēzus staigāja svētnīcā, Salomona priekštelpā.
24. Tad jūdi ielenca Viņu un sacīja Viņam: Cik ilgi Tu turēsi mūs neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums atklāti!
25. Jēzus atbildēja viņiem: Es jums saku, bet jūs neticat. Darbi, ko es daru sava Tēva vārdā, tie liecina par mani.
26. Bet jūs neticat, jo nepiederat pie manām avīm.
27. Manas avis klausa manu balsi, un es tās pazīstu, un viņas man seko
28. Un es tām dodu mūžīgo dzīvi, un viņas ne mūžam bojā neies, un neviens tās no manas rokas neizraus.
29. Mans Tēvs, kas man deva tās, ir lielāks par visiem; un neviens nespēj izraut tās no mana Tēva rokas.
30. Es un Tēvs esam viens.
31. Tad jūdi pacēla akmeņus, lai nomētātu Viņu.