16. tai dienā, kad Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu par to, kas cilvēkos apslēpts, pēc mana evaņģēlija.
17. Labi, tu sauc sevi par jūdu, lepojies ar Dievu un paļaujies uz bauslību.
18. Tu zini Viņa gribu un, būdams bauslībā mācīts, proti atšķirt svarīgo no nesvarīgā;
19. tu apzinies esam aklo ceļvedis, gaisma tiem, kas ir tumsībā,
20. audzinātājs tādiem, kas nekā nezina, skolotājs nepieaugušiem, tāds, kam bauslībā dots atziņas un patiesības paraugs,
21. citus tu māci - un pats sevi nemāci? Sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodz?
22. Sacīdams, ka nebūs pārkāpt laulību, pats to pārkāp? Ar riebumu novērzdamies no elkiem, aplaupi viņu tempļus?
23. Tu lepojies ar bauslību, bet pats pulgo Dievu, bauslību pārkāpdams.
24. Kā rakstīts: jūsu dēļ Dieva Vārds tiek zaimots citu tautu starpā!
25. Apgraizīšanai ir nozīme, ja tu pildi bauslību. Bet, ja tu esi bauslības pārkāpējs, tava apgraizīšana kļuvusi par neapgraizīšanu.
26. Un tālāk - ja neapgraizītie pilda bauslības prasības, vai viņu neapgraizīšana netiks pielīdzināta apgraizīšanai?
27. Tad tie, kas pēc dabas ir neapgraizīti un pilda bauslību, spriedīs tiesu pār tevi, kas ar savu bauslības burtu un apgraizīšanu esi bauslības pārkāpējs.
28. Jo nevis tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds; ne arī tā ir apgraizīšana, kas redzama ārīgi pie miesas.
29. Bet tas ir jūds, kam ir iekšēja, sirds apgraizīšana, garā un nevis burtā, tādam atzinība ir ne no cilvēkiem, bet no Dieva.