28. lai viņš sēž vientuļš un kluss, jo tas tam uzlikts;
29. lai krīt uz sava vaiga pīšļos, varbūt vēl cerība,
30. lai pagriež savu vaigu sitējam, lai saņem nievas papilnam.
31. Jo Tas Kungs neatstumj uz visiem laikiem:
32. Viņš gan apbēdina, bet Viņš atkal apžēlojas pēc Savas lielās žēlastības,