10. Tu viņam sagatavoji augšanas telpu, ka tas varēja iesakņoties un piepildīja zemi.
11. Viņa ēna apsedza kalnus un viņa zari un stīgas Dieva ciedrus.
12. Tas izstiepa savas vītnes līdz jūrai un savas atvases līdz pat Eifratas upei.
13. Kāpēc Tu esi noplēsis žogu ap to, ka visi ceļa gājēji to plūkā?
14. Meža cūka to izrakņā, un to apgrauž lauku zvēri.
15. Dievs Cebaot, atgriezies jel! Skaties no debesīm un redzi! Uzlūko šo vīnakoku un
16. dēstu, ko Tava roka ir stādījusi, atvasi, ko Tu pats esi izraudzījis!
17. Tas ir ar uguni sadedzināts, ir nopostīts, lai tas iet bojā no Tava vaiga dusmu draudiem!
18. Tava labā roka lai ir par sargu pār vīru pie Tavas labās rokas, pār cilvēka dēlu, ko Tu Sev esi uzaudzinājis!
19. Tad mēs Tevi nekad neatstāsim; uzturi mūs dzīvus, tad mēs piesauksim Tavu Vārdu.