18. Viņi kārdināja Dievu savās sirdīs, prasīdami barību pēc savas iekāres.
19. Un viņi runāja pretī Dievam, sacīdami: "Vai Dievs var klāt galdu tuksnesī?
20. Redzi, Viņš gan ir sitis klinti, ka iztecēja ūdens un plūda strauti, bet vai Viņš var Savai tautai dot arī maizi un gaļu?"
21. Tāpēc, kad Tas Kungs to dzirdēja, Viņš apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un dusmas pacēlās pret Israēlu,
22. jo tie neuzticējās Dievam un nepaļāvās uz Viņa palīdzību.
23. Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšā un atvēra debesu durvis,
24. lika mannai līt uz viņiem, ko ēst, un deva viņiem debesu labību.
25. Eņģeļu maizi ēda cilvēks, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
26. Viņš lika austriņam celties debesu ārēs un atveda ar Savu spēku dienvidu vēju,
27. un birdināja uz viņiem gaļu kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis.
28. Viņš lika tiem krist viņu nometnes vidū, visapkārt viņu mājokļiem.
29. Viņi ēda un pieēdās, Viņš deva tiem to, ko viņi kāroja,
30. bet viņi vēl nebija tikuši no savas kārības vaļā, vēl ēdiens bija viņu mutē,