7. Viņš ir tas, kas valda mūžīgi Savā spēkā, Viņa acis nemitīgi vēro tautas; nepaklausīgie necelsies nemūžam. (Sela.)
8. Slavējiet, jūs tautas, mūsu Dievu! Un lieciet skaļi atskanēt Viņa slavai,
9. kas mūsu dvēselei devis dzīvību un mūsu kājām nav ļāvis slīdēt,
10. jo Tu mūs esi pārbaudījis, ak, Dievs, un esi mūs dzidrinādams kausējis, kā kausē sudrabu.
11. Tu esi ļāvis mums sapīties tīklā, licis smagas nastas uz mūsu kamiešiem;
12. Tu esi licis cilvēkiem celties pāri mūsu galvām, mums bija jāiet ugunī un ūdenī, un tomēr Tu beidzot mūs esi izvedis svabadībā.
13. Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev pildīšu savus solījumus,
14. kam manas lūpas ir atdarījušās, ko mana mute ir runājusi grūtā brīdī.
15. Es Tev nesīšu treknus dedzināmos upurus kopā ar aunu upuru smaržu, es Tev sagatavošu vēršus un āžus. (Sela.)