15. Tu mūs dari par zobgalīgu sakāmvārdu starp tautām, un svešas tautas par mums krata galvu.
16. Cauru dienu mans negods stāv man acu priekšā, un kauns apklāj manu vaigu,
17. jo man jādzird pēlēju un smējēju skaļās valodas un jāredz, ka mūs nīst un taisās mums atriebties.
18. Viss tas ir nācis pār mums, un tomēr mēs Tevi neesam aizmirsuši un neesam lauzuši Tavu derību.
19. Mūsu sirds nav atkāpusies, un mūsu soļi nav novirzījušies no Taviem ceļiem,