13. Kas tīko pēc manas dzīvības, tie izliek man valgus, un, kas cenšas man nodarīt nelaimi, tie runā par mani posta vārdus un savas domas vienmēr vēro uz viltu.
14. Bet es esmu līdzīgs kurlam, kas nedzird, un mēmam, kas neatdara savu muti.
15. Es esmu kļuvis par vīru, kas nedzird un kura mute pretī nerunā,
16. jo uz Tevi, Kungs, es gaidu, Tu mani paklausīsi, Kungs mans Dievs!
17. Savā sirdī es saku:"Lai viņi tikai ļauni nepriecātos par mani; kad mana kāja ļodzās, lai tie neliktos lielīgi pret mani!"
18. Jo es esmu tuvu sabrukumam, un manas sāpes pastāvīgi liek sevi manīt.
19. Man ir bail, kad atzīstu savu vainu, un es skumstu par saviem grēkiem.
20. Tie visi ir visai vareni, kas mani ienīst, un daudz ir to, kas mani bez iemesla vajā,
21. kas man labu atmaksā ar ļaunu un mani neieredz, tāpēc ka es esmu dzinies pēc laba.
22. Neatstāj mani, ak, Kungs, mans Dievs! Neesi tik tālu prom no manis!
23. Steidzies man palīgā, Kungs, mans sargs un glābējs!