11. Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu.
12. Viņi man atmaksā labu ar ļaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu!
13. Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem
14. kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs.
15. Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kurus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
16. Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus.