8. Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu:
9. "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts."
10. Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts.
11. Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs.
12. Neesi tālu no manis, jo izbailes ir visapkārt, esi man tuvu, jo nav neviena, kas palīdz!
13. Nikni vērši mani apstājuši, Basanas milzu tauri mani ielenkuši.
14. Tie atpleš savu rīkli pret mani kā plēsīgs un rēcošs lauva.
15. Es esmu kā izliets ūdens, visi mani kauli ir kā salauzti, mana sirds manās miesās ir kā izkusis vasks.
16. Manas smaganas izkaltušas kā māla trauks, un mana mēle līp pie manām aukslējām, nāves pīšļos Tu mani esi guldījis.
17. Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas.