37. Tu līdzināji ceļu soļiem, ka mani krumšļi neļodzījās.
38. Es dzinos pakaļ saviem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis.
39. Es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās, bet nokrita pie manām kājām.
40. Ar cīņas sparu Tu mani apjozi, noliki pie manām kājām visus manus pretiniekus.
41. Tu liki bēgt manā priekšā visiem maniem ienaidniekiem, savus nīdējus es izdeldēju.
42. Viņi brēca, bet nebija glābēja, viņi piesauca To Kungu, bet Viņš neatbildēja.
43. Tad es viņus samalu kā putekļus, ko vējš dzenā, kā ielas dubļus es viņus samīdīju.
44. Tu mani izglābi cīņās manas tautas labā, Tu mani paaugstināji pār maniem ienaidniekiem, iecēli mani par galvu citām tautām; tautas, kuras nepazinu, kalpo man.
45. Tās klausa katram manam vārdam, svešinieku dēli rādās mīlīgi manā priekšā.
46. Svešinieku bērnus pārņem izbailes, tie drebēdami atstāj savas pilis.