3. Ak, Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu ievēro?
4. Cilvēks ir kā dvašas pūsma, viņa dzīves laiks ir kā ēna, kas ātri pārlaižas pāri.
5. Atver, Kungs, Savas debesis un nokāp zemē, aizskar kalnus, lai tie kūp!
6. Met zibeņus un izkliedē manus ienaidniekus, sūti Savas bultas un satriec viņus!