Psalmi 119:114-127 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

114. Tu esi patvērums un vairogs, es gaidu uz Tavu vārdu.

115. Atkāpieties no manis, jūs ļauna darītāji, es turēšu sava Dieva baušļus!

116. Uzturi mani pie dzīvības pēc Tava vārda un neliec man ar manu cerību piedzīvot vilšanos un palikt kaunā!

117. Stiprini mani, lai es piedzīvotu palīdzību un lai es tad turētos pie Taviem likumiem vienumēr.

118. Tu atmet visus, kas atkāpjas no Taviem baušļiem, jo viņu viltība ir meli bez jebkāda panākuma.

119. Tu atstum visus bezdievjus virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīlu Tavas liecības.

120. Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavu tiesu sodiem.

121. Es turos arvienu pie patiesības un taisnības, nenodod mani manu apspiedēju rokās.

122. Iestājies par Savu kalpu viņam par labu, ka lepnie pārgalvji nenodara man pāri un mani nenomāc!

123. Manas acis ilgojas pēc Tavas palīdzības un pēc Tavas taisnības piepildījuma.

124. Parādi žēlastību Savam kalpam un māci man Tavus likumus!

125. Es esmu Tavs kalps, dod man gudrību, ka es saprotu Tavas liecības!

126. Ir jau laiks, ka Tas Kungs dara savu, jo viņi ir pārkāpuši Tavus baušļus.

127. Tādēļ es mīlu Tavus baušļus vairāk nekā zeltu, pat vairāk nekā šķīstu zeltu.

Psalmi 119