37. Savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem gariem
38. un izlēja nenoziedzīgas asinis - savu dēlu un savu meitu asinis, ko viņi upurēja Kānaānas elkiem: tā tapa zeme negodā likta ar asinsgrēkiem.
39. Tā viņi kļuva nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no Tā Kunga ar savu dzīves veidu.
40. Tad iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret Savu mantojumu;
41. Viņš nodeva tos citu tautu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem.
42. Viņu ienaidnieki spaidīja un nomāca viņus un pakļāva galīgi viņus savai varai.
43. Viņš izglāba viņus vairākkārt, taču viņi kaitināja Viņu ar savu pretestīgo sirdsprātu un panīka vēl vairāk savu noziegumu dēļ.
44. Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu
45. un pieminēja Savu derību ar viņiem aiz Savas lielās žēlastības,
46. tā ka viņi atrada līdzcietību visos, kas viņus turēja gūstā.
47. Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, un pulcē mūs atkal kopā - no tām citām tautām, lai varam pateicībā slavēt Tavu svēto Vārdu un būt laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu!