25. bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26. Tad Viņš pacēla pret viņiem Savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī,
27. lai nomāktu viņus tautu starpā un viņus izkaisītu pa dažādām zemēm.
28. Tad viņi pieķērās Baalam-Peoram un ēda elkiem nesto ziedojumu gaļu,
29. un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem. Kad izcēlās sērga viņu starpā,
30. tad cēlās Pinehass un tiesāja, un sērga mitējās.
31. Tas viņam tapa pielīdzināts par nopelnu uz bērnu bērniem mūžīgi.
32. Tad ļaudis Viņu apkaitināja pie strīdus ūdens, un Mozum bija jāpiedzīvo viņu dēļ ļaunums,
33. jo viņi, pretodamies Viņa Garam, sarūgtināja viņa sirdi, un viņš teica neapdomīgus vārdus ar savām lūpām.
34. Viņi arī neizdeldēja tautas, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis,
35. bet sajaucās ar citām tautām, piesavinājās viņu dzīves veidu
36. un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda valgu.
37. Savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem gariem
38. un izlēja nenoziedzīgas asinis - savu dēlu un savu meitu asinis, ko viņi upurēja Kānaānas elkiem: tā tapa zeme negodā likta ar asinsgrēkiem.
39. Tā viņi kļuva nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no Tā Kunga ar savu dzīves veidu.
40. Tad iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret Savu mantojumu;
41. Viņš nodeva tos citu tautu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem.