13. kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.
14. Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.
15. Cilvēks savā dzīvē ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā,
16. kad vējš to skar, tad tās vairs nav, un neatrod vairs pat tās vietu.
17. Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam dzīva tajos, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība uz bērnu bērniem
18. tajos, kas Viņa derību sargā, neaizmirst Viņa baušļus un cenšas tos pildīt.
19. Tas Kungs ir debesīs uzcēlis Savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu.