6. Jo dēls nicina un nopaļā tēvu, meita uzstājas pret māti, vedekla ir pret vīramāti, un cilvēka ienaidnieki ir viņa pašamājinieki.
7. Bet es noraugos uz To Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs!
8. Nepriecājies par mani, mana ienaidniece, ja es guļu nogāzts pie zemes: es atkal celšos kājās, un, ja es arī mītu tumsā, tad tomēr Tas Kungs ir mana gaisma!
9. Es panesīšu Tā Kunga dusmas, jo es jau esmu pret Viņu grēkojis, kamēr Viņš izšķirs manu lietu un dos man taisnību; Viņš mani izvedīs gaismā, tā ka es ar prieku skatīšu Viņa taisnību.
10. Manai ienaidniecei tas būs jāredz un pašai par lielu kaunu arī jāatzīst, viņai, kas tagad man saka: "Kur ir Tas Kungs, tavs Dievs?" Manas acis ar gandarījumu redzēs, ka viņu tad kā dubļus samin uz ielas.
11. "Nāks diena, kur atkal no jauna uzcels tavus mūrus, diena, kur tavas robežas sniegsies atkal tālu.