40. Es esmu Tavus mācekļus lūdzis, lai tie to izdzītu, bet tie to nevarēja."
41. Un Jēzus atbildēja un sacīja: "Ak, tu neticīgā un sagrozītā cilts, cik ilgi Es vēl pie jums būšu un jūs panesīšu? Ved šurp savu dēlu!"
42. Viņam vēl nākot, ļaunais gars to sāka raustīt un kratīt; bet Jēzus apsauca nešķīsto garu un dziedināja zēnu un atdeva to viņa tēvam.
43. Un visi iztrūkās par Dieva varenību. Bet, visiem vēl brīnoties par visu to, ko Viņš darīja, Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
44. "Ievērojiet labi šos vārdus: Cilvēka Dēlam jātop nodotam cilvēku rokās."
45. Bet viņi nesaprata šos vārdus, tie viņiem bija apslēpti, un viņiem tos nebija saprast, un viņi baidījās Viņu jautāt par šo vārdu nozīmi.
46. Un viņos cēlās domas par to, kurš no viņiem ir pats lielākais.