13. bet redzi, valdīja prieks un līksmība, notika vēršu un avju kaušana, gaļas ēšana un vīna dzeršana: "Ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst!"
14. Tādēļ Tas Kungs Cebaots vairākkārt ir darījis zināmu manām ausīm: "Tiešām, šis noziegums jums netiks piedots, kamēr jūs mirsit!" To sacījis Dievs, Tas Kungs Cebaots.
15. Tā sacīja Dievs, Tas Kungs Cebaots: "Ej pie šī pārvaldnieka, pie Sebnas, kas iecelts par pils priekšnieku, un saki tam:
16. kas tevi šeit saista, ka tu esi sev izveidojis šeit kapa vietu un izcirtis kapu klintī, augšā sev izgrebdams miera mājokli?"
17. Bet zini: Tas Kungs tevi ar sparu aizsviedīs tālu projām, Viņš tevi, tu varoni, sagrābs ar varu.
18. Viņš tevi satīs kamolā un aizritinās kā rituli lielā, plašā zemē, tur tu nomirsi, un tur paliks tavi godības rati, tu, negods sava kunga namam!
19. Es tevi padzīšu no tavas vietas, un viņš tevi atcels no tava amata!
20. Un tad notiks tanī dienā, ka Es aicināšu Savu kalpu Ēljakīmu, Hilkijas dēlu.
21. Es viņu apģērbšu ar tavu amata tērpu un apjozīšu ar tavu jostu, un nodošu tavu amatu viņa rokā, lai viņš top par tēvu Jeruzālemes iedzīvotājiem un Jūdas namam.
22. Un Es likšu Dāvida nama atslēgu uz viņa pleciem, un viņš atvērs, un neviens neaizvērs, un viņš aizslēgs, un neviens neatslēgs.
23. Un Es iedzīšu viņu kā vadzi stiprā vietā, un viņš būs par goda krēslu savam tēva namam.