3. Tādēļ dreb mani gurni, mani sagrābušas sāpes kā dzemdētājas sievas sāpes; es esmu apmulsis, ka nevaru dzirdēt, es esmu apjucis, ka nevaru redzēt.
4. Mans prāts mani atstāj, izbailes mulsina mani, iemīļotā vakara stunda man kļuvusi par biedēkli!
5. Sataisa galdu, izliek sargus, ēd un dzer. Celieties, valdnieki, ieziediet vairogus!
6. Jo tā Tas Kungs man teica: "Ej, noliec sargu! Lai viņš ziņo, ko viņš redz!
7. Un, kad viņš redz ratus un jātniekus, ēzeļu un kamieļu rindas, tad lai viņš uzmanīgi vēro!"
8. Un viņš sauca lauvas balsī: "Kungs, es stāvu sarga vietā cauru dienu un esmu nomodā visu nakti!"
9. Redzi, tur nāk vīri ar ratiem un jātnieki pāros un sauc: "Kritusi, kritusi ir Bābele, un visi tās dievekļu tēli ir satriekti un nogāzti zemē!"
10. Ak tu mana izmocītā, it kā ilgus gadus uz cieta klona kultā tauta! Ko es dzirdēju no Tā Kunga, Israēla Dieva, to es jums pasludināju!
11. Spriedums par Dumu (Edomu). Man sauc no Seīras: "Sargs, cik gara vēl nakts? Sargs, cik gara vēl nakts?"
12. Sargs atbild: "Rīts nāk, bet vēl ir nakts! Ja gribat vairāk zināt, tad nāciet atkal un jautājiet!"
13. Spriedums par Arābiju. Arābijas mežos palieciet pa nakti, jūs, Dedanas ceļinieki!
14. Pasniedziet izslāpušiem ūdeni, jūs, Temas iedzīvotāji! Dodiet bēgļiem vajadzīgo maizi!