1. Par Moābu. Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: "Bēdas ir Nebo pilsētai, jo tā ir izpostīta! Negodā kļuvusi un iekarota ir Kirjataima. Augstā pils ir apkaunota un sagrauta!
2. Pagalam ir Moāba slava un lielība! Hešbonā prāto ļaunu pret moābiešiem: nāciet, iznīcināsim tos! Lai tie nebūtu vairs tauta. - Arī tevi, Madmene, iznīcinās, zobens jau pacelts pret tevi!
3. Klau! Sāpju pilni kliedzieni atskan no Horonaimas: posts un pilnīgs sabrukums!
4. Satriekta un sagrauta ir moābiešu zeme, tās vaidu pilnā brēkšana aizskan līdz Coārai!
5. Luhita kalnājā ļaudis kāpj raudādami, Horonaimas piekalnē dzird baiļu pilnus kliedzienus par iespējamo iznīcināšanu!
6. Bēdziet, glābiet savu dzīvību! Topiet līdzīgi vientuļam kokam tuksnesī!
7. Tādēļ ka tu paļāvies uz saviem darbiem un uz savām mantām, arī tu kritīsi uzvarētāju rokās, un Kamošs aizies gūstniecībā kopā ar saviem priesteriem un saviem lielkungiem.
8. Un postītājs sagrābs savā varā visas tavas pilsētas, viņš nevienu no tām netaupīs. Arī ieleja apakšā aizies bojā, un klajumu augšā izpostīs, kā Tas Kungs piedraudējis.
9. Dodiet Moābam spārnus, lai tas uzlidotu gaisā un aizlidotu! Un viņa pilsētas paliks par tukšuma vietām, tā ka neviens tur nedzīvos.
10. Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu dara nolaidīgi! Un nolādēts, kas attur savu zobenu no asins izliešanas!
11. Bez bēdām Moābs ir dzīvojis no savas jaunības, jo viņš dusēja netraucēts, savās mielēs, nav pārliets no trauka traukā un nekad nav bijis gūstā. Tādēļ tas paturējis savu garšu, viņa smarža palikusi negrozīta.
12. Tādēļ zinait tomēr, nāks dienas, tā saka Tas Kungs, Es sūtīšu vīndarus, kas to pārlies, padarīs tukšas viņa vecās mucas un sasitīs krūzes.
13. Tad Moābs paliks kaunā ar Kamošu, kā Israēla nams palika kaunā ar Bēteli, uz ko tas paļāvās.