3. Jo tā saka Tas Kungs: šī pilsēta noteikti kritīs Bābeles ķēniņa karaspēka rokās: ķēniņš to ieņems."
4. Tad augstākie pārvaldnieki sacīja ķēniņam: "Šis vīrs ir sodāms ar nāvi, jo viņš nokauj drosmi visiem kareivjiem, kas vēl atlikuši šinī pilsētā, un iedveš izmisumu visiem iedzīvotājiem, runādams tiem tādus vārdus. Tiešām, šis vīrs nemeklē tautas labumu, bet tautas nelaimi!"
5. Tad ķēniņš Cedekija tiem atbildēja: "Labi! Nododu viņu jūsu rīcībā, jo ķēniņš pret jums tā kā tā neko nespēj."
6. Tad tie ņēma Jeremiju un ieslodzīja to ķēniņa dēla Malkijas ūdens tvertnē, kas atradās pils pagalmā. Jeremiju nolaida tanī ar virvēm. Tvertnē nebija ūdens, bet tikai dubļi, un Jeremija iegrima dubļos.
7. Kad etiopietis Ebedmelehs, ķēniņa kalps un galminieks, dzirdēja, ka Jeremiju ieslodzījuši tvertnē,
8. tad viņš atstāja ķēniņa pili un griezās pie ķēniņa, kas tanī brīdī sēdēja Benjamīna vārtos, ar šādu ziņojumu:
9. "Mans Kungs un ķēniņ! Tie vīri, kas Jeremiju iemeta bedrē, ir rīkojušies netaisni un nodarījuši viņam ļaunu. Tur viņam jānomirst badā!" Jo pilsētā vairs nebija maizes.
10. Tad ķēniņš pavēlēja etiopietim Ebedmeleham, ķēniņa kalpam: "Ņem no šejienes trīs vīrus un izvelc pravieti Jeremiju no ūdens tvertnes, pirms viņš mirst!"
11. Tad ķēniņa kalps Ebedmelehs ņēma tos trīs vīrus un gāja ķēniņa nama noliktavas apakšējās telpās, sameklēja tur vecu novalkātu drēbju lupatas un ielaida tās ar virvēm Jeremijam tvertnē.
12. Un ķēniņa kalps sacīja Jeremijam: "Liec veco drēbju lupatas sev padusēs zem virvēm!" - un Jeremija tā darīja.
13. Tad tie viņu izvilka ar virvēm no tvertnes. Tā Jeremija palika pils sardzes cietumā.
14. Pēc tam ķēniņš Cedekija sūtīja savu kalpu un lika pasaukt Jeremiju pie sevis Tā Kunga nama trešajā ieejā. Tur ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: "Es tev ko jautāšu, neapslēp man nekā!"