8. Lepnie zvēri neizmanto šo ceļu, un arī jauns lauva neiet pa to.
9. Tikai cilvēks pieliek savu roku cietajiem iežiem un apgāž kalnus - no pašiem to pamatiem.
10. Klintīs viņš izcērt ejas, un visādi dārgumi atklājas viņa acij.
11. Viņš aizver apakšzemes ūdens dzīslas, lai no tām nekas neraso un nesūcas cauri, un tā izceļ gaismā apslēptās bagātības.
12. Bet gudrība - kur to atrod, un kur mājo atziņa?
13. Neviens cilvēks nezina ceļus pie tās, un velti to meklēt dzīvo zemē.
14. Un jūras dzelme saka: manī tās nav, - un jūras viļņi runā: ar mums kopā tā nedzīvo.
15. Pat par tīrāko zeltu to nenopirkt, un sudrabs kā pretvērtība par to ir nesasverams.
16. To nevar iegūt ne par Ofīras smalko zeltu, nedz arī pret vērtīgiem oniksiem un safīriem.
17. To nevar salīdzināt ne ar zeltu, nedz ar spīdošiem akmeņiem, to nevar iemainīt pret augstvērtīga zelta izstrādājumiem.
18. Par pērlēm un kristālu nav ko runāt, jo iegūta gudrība ir pārāka par pērlēm.
19. To nevar pielīdzināt Etiopijas dzeltenajam topāzam, un tā nav pārdodama par vistīrāko zeltu.
20. Bet gudrība - no kurienes tā nāk, un kur mājo atziņa?
21. Tā ir apslēpta katra dzīva radījuma acīm, un pat debesu putniem tā paliek noslēpta.
22. Elles un nāves dziļumi saka par to: tikai baumas par tās lielo slavu ir nonākušas līdz mūsu ausīm.
23. Tikai vienīgi Dievam ir zināmi ceļi pie tās, un Viņš labi zina tās uzturēšanās vietu,
24. jo tikai Viņš vienīgi redz līdz zemes galiem, un Viņš skata visu to, kas ir atrodams zem debesīm.
25. Kad Viņš reiz deva vējam sparu un kad Viņš lika noteiktu mēru ūdeņiem,