10. Viņu vērsis aplec un neatstāj teles ālavās, viņu govs atnesas, tā neizmetas.
11. Tie savus mazos zēnus izlaiž kā avju pulkus, un viņu bērni lēkā bariem.
12. Tie ir līksmi ar bungām un cītarām un priecājas ar stabuļu skaņām.
13. Tie savas dienas vada brangi pārtikuši un mierā ieslīgst mirušo valstī.
14. Un, lūk, tomēr tie ir, kas saka Dievam: atkāpies no mums, mums nav nekādas patikas zināt Tavus ceļus!
15. Kas tad ir tas Visuvarenais, ka mēs lai Viņam kalpojam, un ko tas līdz, ka mēs Viņu pielūdzam?
16. Redziet, viņu laime un labklājība tomēr nav viņu rokās, un lai no manis tālu paliek bezdievīgo domāšanas veids!
17. Bet cik bieži tad gadās, ka izdziest bezdievīgo gaismeklis un viņus skar iznīcības pirksts, ka Viņš viņiem piešķir likteņus saskaņā ar Savām dusmām,