41. Tad tu atlaidies uz krāšņa zviļņa, kura priekšā stāvēja galds; uz tā tu biji nolikusi Manas kvēpināmās zāles un Manu eļļu.
42. Tad atskanēja jautru dzīru troksnis; tika aicināti arī vīri no vienkāršās tautas, un arī dzērāji no tuksneša; tie lika sprādzes ap viņu rokām un krāšņus vainagus uz viņu galvām.
43. Tad Es domāju par viņu, kas tagad jau veca un biežās laulības pārkāpšanas dēļ jau novājināta, vai viņa - jo viņa jau tāda ir savā būtībā - arī tagad vēl nodosies netiklībai?
44. Tomēr pie viņas iegriezās, kā iegriežas pie atklātas netikles; tā vīri gāja pie Oholas un Oholibas, šīm netiklajām sievām.
45. Bet taisnīgi vīri tās tiesās pēc likumiem, kas pastāv laulības pārkāpējām un slepkavotājām, jo tās ir laulības pārkāpējas, un asinis līp pie viņu rokām.
46. Jo tā saka Dievs Tas Kungs: "Es sasaukšu pret tām sapulci un nodošu tās rupjai izrīcībai un laupīšanai.
47. Tautas sapulce viņas nomētās ar akmeņiem, sacirtīs ar zobeniem, nokaus viņu dēlus un meitas un nodedzinās viņu namus ar uguni.