19. Un maizi, ko Es tev devu ēšanai, baltmaizi, eļļu un medu - to tu tiem atnesi kā saldas smaržas kvēpināmo upuri. Jā, tā tas notika, saka Dievs Tas Kungs.
20. Tu ņēmi arī savus dēlus un meitas, ko tu Man dzemdēji, un upurēji tos tiem par barību. Vai tad vēl par maz tavas netiklības,
21. ka tu nokāvi Manus bērnus, tos nodevi par upuri un sadedzināji?
22. Un, nododamās visām šīm negantībām un visai šai netiklībai, tu nepieminēji savas jaunības dienas, kad tu biji plika un kaila un atstāta savās asinīs.
23. Un notika, ka pēc visām savām ļaunprātībām - bēdas, bēdas tev! - saka Dievs Tas Kungs, -
24. tu cēli sev kalnu altārus un elku novietnes katrā nelielā klajumā.
25. Tu ierīkoji sev elku novietnes visos ielu stūros un tā aptraipīji savu skaistumu. Tu plēti vaļā savas kājas katram garāmgājējam un grimi arvien dziļāk netiklībā un izvirtībā.