5. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess;
6. kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā.
7. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši?
8. Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu -
9. partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā,
10. Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti,
11. krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam."
12. Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: "Kas tas ir?"
13. Bet citi zobodamies sacīja: "Tie salda vīna pilni."
14. Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: "Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus;
15. šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda,
16. bet te piepildās pravieša Joēla vārdi:
17. tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.