25. Ja tavs brālis panīkst un grib ko pārdot no savas zemes, tad lai kāds viņa tuvs radinieks nāk viņam par izpircēju un izpērk to, ko viņa brālis pārdevis.
26. Un, ja kādam izpircēja nav, bet viņš no savas rocības spēj samaksāt izpirkšanas maksu,
27. tad lai viņš skaita gadus, kad viņš pārdevis, un to, kas pāri palicis gadu maksā, lai tas atdod tam vīram, kam viņš bija pārdevis, un lai viņš pats atgriežas savā īpašumā.
28. Bet, ja viņa rocība nesniedzas tik tālu un viņam nav tik daudz, cik viņam nāktos tam atdot, tad pārdotais īpašums lai paliek pircēja rokā līdz gaviļu gadam; bet gaviļu gadā lai tas kļūst brīvs, un lai viņš atkal tiek pie sava īpašuma.
29. Un, ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētā, kurai mūri ir apkārt, tad izpirkšanas laiks notek gada laikā no pārdošanas dienas; tas ir viņa izpirkšanas laiks.
30. Bet, ja tas netop izpirkts, kamēr gads apkārt, tad nams pilsētas mūros lai nāk pircēja īpašumā un viņa ciltij; un tas netiek brīvs arī gaviļu gadā.
31. Bet namus ciemos, kam nav mūri visapkārt, būs pielīdzināt lauku tīrumam; tos ir iespējams izpirkt, un tie nāk brīvi gaviļu gadā.
32. Bet levītu pilsētās uz pilsētas namiem, kas viņiem pieder īpašumā, levītiem paliek mūžīgas tiesības tos izpirkt.
33. Bet, ja kāds ko pircis no levītiem, tad nopirktais nams viņu pilsētā kļūst brīvs gaviļu gadā, jo nami levītu pilsētās ir tikai viņu daļa Israēla bērnu vidū.
34. Bet arī tīrumi ārpus viņu pilsētām nav pārdodami, jo tie ir viņu mūžīgs īpašums.