8. Ikviena lieta, kad nodarīts zaudējums, vai tas būtu vērsis, ēzelis, avs, kāds drēbju gabals vai kāda cita zaudēta manta, ja īpašnieks saka: šī ir tā! - ceļama Dieva priekšā, un, ko Dievs pierāda par vainīgu, tam zaudējums divkārtīgi savam tuvākam jāatlīdzina.
9. Ja kāds savam tuvākam dod glabāšanā ēzeli, vērsi, avi vai citu kādu lopu un tas nobeidzas vai to savaino, vai arī tas tiek aizvests, nevienam neredzot,
10. tad lai notiek Tā Kunga priekšā zvēresta došana abu starpā, ka tas nav savu roku licis pie sava tuvākā mantas, un tā īpašnieks lai pieņem šo zvērestu, un viņam nav jāatlīdzina.
11. Bet, ja tas viņam nozagts, tad lai tas atlīdzina tā īpašniekam.
12. Ja kāds zvērs to saplosījis, tad lai tas pienes to par pierādījumu, tad tam nav jāatlīdzina.
13. Un, ja kāds aizņemas ko no sava tuvākā un tas tiek savainots vai nobeidzas, viņa īpašniekam neesot klāt, tad tas jāatlīdzina.
14. Bet, ja īpašnieks bijis klāt, tad nav jāatlīdzina; un, kas par naudu ir patapināts, tad tas ar to ir samaksāts.
15. Bet, ja kāds meitu pieviļ, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad lai viņš to sev atpērk par sievu.
16. Bet, ja viņas tēvs liegtos viņam to dot par sievu, tad lai viņš samaksā līgavas naudu.
17. Burvi neatstāj dzīvu.