20. Tad sargs pavēstīja, sacīdams: "Viņš pie tiem ir nonācis, bet negriežas atpakaļ. Bet viņa braukšana līdzinās Jehus, Nimšija dēladēla, braukšanai, jo viņš brauc kā neprātīgs."
21. Tad Jorāms pavēlēja: "Iejūdziet!" Tad iejūdza, un Jorāms, Israēla ķēniņš, un Ahasja, Jūdas ķēniņš, izbrauca, ikkatrs savos ratos; un tie devās pretī Jehum, un tie viņu sastapa pie jezreēlieša Nabota tīruma.
22. Kad Jorāms ieraudzīja Jehu, viņš jautāja: "Jehu, vai tu nāc ar mieru?" Bet tas atbildēja: "Kas par mieru, kamēr tavas mātes Izebeles netiklība un burvestība aug augumā!"
23. Tad Jorāms grieza apkārt, bēga un sauca Ahasjam: "Nodevība, Ahasja!"
24. Bet Jehus satvēra savu loku un iešāva Jorāmam starp viņa lāpstiņām, tā ka bulta izskrēja cauri viņa sirdij, un tas saļima savos ratos.
25. Tad viņš pavēlēja savam virsniekam Bidkaram: "Ņem viņu un nomet viņu jezreēlieša Nabota tīrumā! Tu taču atminies, kā mēs abi pārī jājām pa pēdām viņa tēvam Ahabam un kā Tas Kungs pasludināja šādu spriedumu par viņu:
26. tik tiešām, kā Es vakar esmu redzējis Nabota un viņa dēlu asinis, saka Tas Kungs, Es tev to atmaksāšu tanī pašā tīrumā, saka Tas Kungs. - Un tagad ņem un nomet viņu tajā tīrumā, kā Tā Kunga vārds ir sacījis!"