11. Tad Tas Kungs sūtīja Jerubbaalu, Baraku, Jeftu un Samuēlu, un Viņš jūs izglāba no jūsu ienaidnieku rokas, kas bija jums visapkārt, tā ka jūs varējāt dzīvot mierā.
12. Un, kad jūs redzējāt, ka amoniešu ķēniņš Nahašs jums uzbrūk, tad jūs man teicāt: ne tā, bet ķēniņam būs pār mums valdīt, - kaut gan Tas Kungs, jūsu Dievs, bija jūsu ķēniņš.
13. Un nu redzi, te ir tas ķēniņš, ko jūs sev izraudzījāt un kuru jūs prasījāt; un redzi, Tas Kungs ir jums iecēlis ķēniņu.
14. Vai nu jūs gribat bīties To Kungu, Viņam kalpot, klausīt Viņa balsij un nesacelties pret Tā Kunga pavēlēm, un tiklab jūs, kā arī tas ķēniņš, kurš pār jums valda, sekot Tam Kungam, savam Dievam?
15. Bet, ja jūs Tā Kunga balsij neklausīsit un sacelsities pret Tā Kunga pavēlēm, tad Tā Kunga roka būs pret jums, kā tā bija pret jūsu tēviem.
16. Tagad nostājieties še un vērojiet to lielo parādību, kurai Tas Kungs liks notikt jūsu acu priekšā.
17. Vai pašreiz nav kviešu pļaujamais laiks? Es piesaukšu To Kungu, un Viņš dos pērkonus un lietu, lai jūs atzīstat un nomanāt, ka ļaunums, ko jūs esat izdarījuši, ir ļoti liels Tā Kunga priekšā, proti, ka esat prasījuši sev ķēniņu."
18. Kad nu Samuēls To Kungu piesauca, tad Tas Kungs sūtīja pērkonus un vēlīno lietu tanī pašā dienā; un visa tauta ļoti bijās To Kungu un Samuēlu.
19. Un tad visa tauta sacīja Samuēlam: "Aizlūdz par saviem kalpiem To Kungu, savu Dievu, lai mēs nemirstam, jo bez visiem saviem grēkiem mēs arī vēl to grēku esam darījuši, ka esam sev prasījuši ķēniņu."
20. Tad Samuēls sacīja tautai: "Nebīstieties! Jūs gan patiešām esat šo ļaunumu izdarījuši; tomēr neatkāpieties no Tā Kunga, bet kalpojiet Tam Kungam ar visu savu sirdi.