9. Un notika, tikko viņš pagrieza muguru pret Samuēlu, lai turpinātu ceļu, Dievs pārmainīja viņa sirdi; un visas tās zīmes piepildījās tanī pat dienā.
10. Un tad tie devās uz Gibeu, un praviešu pulks viņam nāca pretī, un pēkšņi pār viņu nāca Tā Kunga Gars, un viņš viņu vidū pravietoja.
11. Un visi, kas viņu citkārt bija pazinuši, ne tikai kopš vakarējās un aizvakarējās dienas, kad redzēja, ka viņš kopā ar praviešiem pravietoja, tad cits citam teica: "Kas ar Kīša dēlu ir noticis? Vai tad arī Sauls pieder pie praviešiem?"
12. Tad kāds vīrs no turienes atbildēja un sacīja: "Un kas tad ir viņu, šo praviešu, tēvs?" Tādēļ ir cēlies šāds sakāmvārds: vai tad arī Sauls pieder pie praviešiem?
13. Un, kad viņš beidza pravietot, viņš devās uz augstieni.
14. Tad Saula radinieks prasīja viņam un viņa puisim: "No kurienes nākuši?" Un viņš atbildēja: "Ēzeļu mātes meklēt. Bet, kad redzējām, ka to tur nav, tad mēs devāmies pie Samuēla."
15. Tad Saula radinieks sacīja: "Pastāsti man, ko Samuēls jums teica."
16. Un Sauls sacīja savam radiniekam: "Viņš mums droši pateica, ka ēzeļu mātes atrastas." Bet par ķēniņa godu, par ko Samuēls arī bija vēstījis, viņš tam nekā neteica.
17. Tad Samuēls sasauca tautu Tā Kunga priekšā Micpā
18. un sacīja Israēla bērniem: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu izvedis Israēlu no Ēģiptes, un Es esmu arī tos glābis no ēģiptiešu rokas un arī no visu ķēniņu valstību varām, kas jūs ir apspiedušas;
19. bet jūs šodien paši esat savu Dievu atmetuši, kas jūs ir izglābis no visām jūsu likstām un no visām jūsu bēdām, un jūs esat Viņam teikuši: iecel pār mums ķēniņu! - Un tagad stājieties Tā Kunga priekšā, pēc jūsu ciltīm un pēc jūsu dzimtām!"