1. Tad Dievs atcerējās Nou, kā arī visus zvērus un visus lopus, kas bija ar viņu šķirstā. Un Dievs lika vējam pūst pār zemi, tad ūdeņi kritās.
2. Dzelmju avoti un debesu logi aizvērās, un lietus mitējās līt no debesīm.
3. Un ūdeņi sāka kristies pēc simts piecdesmit dienām, šurpu turpu noskriedami.
4. Un šķirsts septītā mēneša septiņpadsmitajā dienā nolaidās uz Ararata kalniem.
5. Un ūdeņi notecēja, šurp un turp bēgot, līdz desmitajam mēnesim. Bet desmitā mēneša pirmajā dienā nāca redzamas kalnu virsotnes.