11. Tādēļ tu būsi nolādēts zemes virsū, kurai bija jāatver sava mute, lai no tavām rokām saņemtu tava brāļa asinis.
12. Kad tu zemi apstrādāsi, tā tev vairs nedos savu spēku; tekulis un bēgulis tu būsi virs zemes!"
13. Tad Kains sacīja Dievam: "Mans noziegums ir tik liels, ka es to nespēju panest.
14. Lūk, Tu šodien mani esi padzinis no zemes virsus, un Tavu acu priekšā man jāpaslēpjas; tekulis un bēgulis es virs zemes esmu kļuvis, un katrs, kas mani atradīs, mani nokaus."
15. Un Dievs sacīja viņam: "Ne tā! Ikvienam, kas Kainu nokauj, tiks septiņkārt atriebts." Un Dievs pielika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu sastaptu, to nenokautu.
16. Un Kains aizgāja no Dieva acīm un dzīvoja Noda zemē, austrumos no Ēdenes.
17. Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam Ēnohu. Un viņš uzcēla pilsētu un nosauca pilsētu sava dēla vārdā par Ēnohu.
18. Un Ēnoham tika dzemdēts Irads, bet Irads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls - Lamehu.
19. Bet Lamehs ņēma sev divi sievas; vienas vārds ir Ada, bet otras - Cilla.
20. Un Ada dzemdēja Jābalu, viņš ir tēvs telts iemītniekiem un ganiem.