63. Īzāks ap vakara laiku bija izgājis laukā Dievu pielūgt. Tas pacēla savas acis un ieraudzīja tanī brīdī kamieļus nākam.
64. Un Rebeka pacēla savas acis un, ieraudzījusi Īzāku, nolaidās no kamieļa.
65. Un viņa sacīja kalpam: "Kas ir šis vīrs, kas tur staigā pa lauku un nāk mums pretim?" Un kalps atbildēja: "Tas ir mans kungs."
66. Tad viņa paņēma savu plīvuru un apsedzās.
67. Un kalps izstāstīja Īzākam visu, ko bija darījis.
68. Un Īzāks veda Rebeku uz savas mātes telti, un viņš to ņēma, un tā kļuva viņa sieva, un viņš to mīlēja. Tā Īzāks atguva mieru pēc savas mātes nāves.