13. Un Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja aunu aiz sevis, kas ar saviem ragiem bija saķēries krūmājos, un Ābrahāms piegāja klāt, paņēma aunu un nolika to par dedzināmo upuri sava dēla vietā.
14. Un Ābrahāms nosauca šīs vietas vārdu: Jahve-jire . Tā vēl šodien mēdz teikt: uz kalna Dievs izredz.
15. Tad Dieva eņģelis sauca Ābrahāmu otrreiz no debesīm
16. un sacīja: "Es esmu zvērējis, saka Tas Kungs, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu,
17. Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.