3. Un Sāraja, Ābrāma sieva, paņēma ēģiptieti Hagaru, savu kalponi, un deva to Ābrāmam par sievu pēc tam, kad tas desmit gadus bija nodzīvojis Kānaāna zemē.
4. Un viņš gāja pie Hagaras, un tā tapa grūta. Un, kad tā redzēja, ka ir grūta, tad viņas kundze tai likās nicināma.
5. Tad Sāraja sacīja Ābrāmam: "Netaisnība, kāda man notikusi, lai nāk pār tevi; es esmu devusi savu kalponi tavā klēpī, bet, kad tā redzēja, ka ir grūta, es kļuvu nicināma viņas acīs; lai Tas Kungs tiesā starp mani un tevi."
6. Tad Ābrāms teica Sārajai: "Redzi, tava kalpone šeit ir tavās rokās, dari viņai, kas tavām acīm labpatīk."
7. Tad Sāraja viņu pazemoja. Bet viņa aizbēga prom no tās. Bet Tā Kunga eņģelis to atrada pie ūdens avota tuksnesī, pie avota ceļā uz Šūru.
8. Un viņš sacīja Hagarai, Sārajas kalponei: "No kurienes tu nāc, un kurp tu ej?" Bet tā sacīja: "No savas valdnieces Sārajas es esmu bēgusi."
9. Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz viņu: "Atgriezies pie savas valdnieces un pazemojies zem tās rokas."
10. Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz viņu: "Es vairodams vairošu tavus pēcnācējus, un tie nebūs saskaitāmi lielā daudzuma dēļ."
11. Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz viņu: "Redzi, tu esi grūta, un tu dzemdēsi dēlu un sauksi viņa vārdu: Ismaēls , jo Tas Kungs tevi ir uzklausījis tavās bēdās.