9. Un Viņš sacīja uz to: "Atnes Man triju gadu jaunlopu, triju gadu kazu un triju gadu aunu, balodi un ūbeli."
10. Un tas Viņam atnesa visus tos un dalīja tos uz pusēm, un lika vienu gabalu pret otru, bet putnus tas nedalīja.
11. Un vanagi krita uz kustoņiem, bet Ābrāms tos aizdzina.
12. Un, kad saule bija tuvu rietam, tad Ābrāmam uznāca miegs, un redzi, izbailes un liela tumsa nolaidās pār viņu.
13. Un Viņš sacīja uz Ābrāmu: "Piemini, zināt zini, ka tavi pēcnācēji būs svešinieki zemē, kas tiem nepieder, un viņi tiem vergos, un viņus pazemos četri simti gadu.
14. Bet arī to tautu, kas tos verdzinās, Es tiesāšu; pēc tam tie izies ar lielu mantību.
15. Bet tu noiesi mierā pie saviem tēviem; un tu tiksi apglabāts sirmā vecumā.
16. Un ceturtā paaudze atgriezīsies šeit, jo amoriešu grēku mērs vēl nav pilns."
17. Un notika, kad saule bija nogājusi un bija iestājusies pilnīga tumsa, tad it kā dūmains ceplis un degoša lāpa parādījās starp tiem gabaliem.
18. Tanī dienā Tas Kungs noslēdza ar Ābrāmu derību, sacīdams: "Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi, no Ēģiptes upes līdz lielajai upei - Eifratas upei,