1. Un pēc tam, kad viņi ienesa Dieva šķirstu un to novietoja telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, viņi ziedoja Dieva priekšā dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus.
2. Un, kad Dāvids bija beidzis upurēt dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus, tad viņš Tā Kunga Vārdā svētīja tautu.
3. Un viņš ikkatram no Israēla izdalīja, kā vīriem, tā arī sievām, pa vienai maizei, gabalam gaļas un rozīņu rausi.
4. Un Tā Kunga šķirsta priekšā viņš nolika kalpot dažus no levītiem, lai tie lūgtu, slavētu un pateiktos Tam Kungam, Israēla Dievam.
5. Asafs bija vadonis, bet Zaharja otrs pēc viņa; tad Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls, Matitja, Ēliābs, Obed-Edoms un Jehiēls ar mūzikas instrumentiem, arfām un cītarām, un Asafs lika atskanēt cimbālēm.
6. Un Benaja un Jahasiēls, priesteri, pastāvīgi ar taurēm bija Dieva derības šķirsta priekšā.
7. Toreiz tanī dienā Dāvids pirmo reizi deva Asafam un viņa brāļiem šo dziesmu, lai pateiktos Tam Kungam:
8. "Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus tautu vidū Viņa darbus!
9. Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, runājiet par visiem Viņa brīnuma darbiem!
10. Dodiet slavu Viņa svētajam Vārdam! Lai visu to sirdis priecājas, kas ir Tā Kunga meklētāji!
11. Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās!
12. Pieminiet brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis, Viņa darītās brīnumu zīmes un tiesas spriedumus no Viņa mutes,
13. jūs, Viņa kalpa Israēla pēcnācēji, Jēkaba dēli, Viņa izredzētie!
14. Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas tiek spriestas visā pasaulē.
15. Pieminiet mūžīgi Viņa derību, vārdu, ko Viņš pavēlējis tūkstoš audzēm,
16. derību, ko Viņš ir slēdzis ar Ābrahāmu, un Viņa zvēresta apsolījumu, ko Viņš zvērējis Īzākam
17. un ko Viņš arī Jēkabam apstiprinājis kā likumu un Israēlam kā mūžīgu derību,
18. sacīdams: tev Es došu Kānaāna zemi, ko Es jums piešķīru kā īpašuma daļu
19. tolaik, kad jūs vēl bijāt nedaudzi skaitā, pavisam maz, un svešinieki tai zemē,