11. Līdz šai stundai mēs ciešam badu un slāpes, esam pliki un vajāti, bez pajumtes.
12. Un mēs grūti strādājam savām rokām. Mūs lamā, un mēs svētījam; mūs vajā, un mēs paciešam;
13. mūs zaimo, un mēs iepriecinām. Mēs esam kļuvuši kā par atkritumiem pasaulē, kājām minami visiem līdz šai dienai.
14. To rakstu jums, nevis jūs apkaunodams, bet pamācīdams kā savus mīļus bērnus.